Organizācija

Eiropas Centrālo banku sistēma

Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS) ietilpst:

• Eiropas Centrālā banka (ECB);
• visu 27 ES dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (NCB).

Tas nozīmē, ka ECBS ietver to ES dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuras vēl nav ieviesušas euro īpašā statusa dēļ (Dānija, Lielbritānija) vai uz kurām attiecas izņēmums. Tās pašlaik ir Zviedrija un septiņas no tām 12 valstīm, kas pievienojušās ES kopš 2004. gada maija. Tādējādi tas nozīmē, ka šajās valstīs joprojām ir sava nacionālā valūta, tiek īstenota sava monetārā politika un attiecīgās centrālās bankas pagaidām saglabā monetāro suverenitāti. Protams, tas nozīmē arī, ka tās nav iesaistītas monetārās savienības pamatdarbībā, piemēram, euro zonas monetārās politikas īstenošanā.

Ārpus euro zonas esošās NCB tomēr apņēmušās īstenot monetāro politiku saskaņā ar cenu stabilitātes nodrošināšanas principiem. Turklāt dalība ECBS paredz aktīvu dažāda līmeņa sadarbību ar Eurosistēmu vairākās darbības jomās, piemēram, dalību TARGET2 maksājumu sistēmā un atbalstu statistisko datu vākšanā. Turklāt Eiropas Valūtas kursa mehānisms II (VKM II) ir pamatā sadarbībai ar Eurosistēmu monetārās un valūtas kursa politikas jomā. Šāda veida sadarbības institucionālais forums ir ECB Ģenerālpadome.

ECBS juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (pārdēvēts par Līgumu par Eiropas Savienības darbību un spēkā no 2009. gada 1. decembra) un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūti (ECBS Statūti). Līgums nosaka ECBS vispārējo uzdevumu pildīt centrālās bankas funkcijas attiecībā uz euro. ECBS Statūti konkrētāk definē ECB un NCB attiecīgo lomu un funkcijas.

Līgumu par Eiropas Savienības darbību un tam pievienotos ECBS Statūtus sk. http://eur-lex.europa.eu/en/treaties/index.htm.