Organizācija

ECB uzdevumi (2/2)

Turklāt ECB vēl ir šādi pienākumi.

• Sadarbība Eiropā un starptautiskajā līmenī. ECB piedalās dažādu starptautisko un Eiropas forumu sanāksmēs, lai paustu savu viedokli starptautiskajā un Eiropas līmenī. 1998. gada decembrī ECB kļuva par vienīgo centrālo banku pasaulē, kurai piešķirts novērotāja statuss Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), un tagad ECB piedalās visās SVF Valdes sanāksmēs par jautājumiem, kas attiecas uz Ekonomikas un monetāro savienību. Šā iemesla dēļ ECB nodibināja pastāvīgu pārstāvniecību Vašingtonā. Turklāt ECB piedalās G7 un G20 valstu grupas sanāksmēs un Finanšu stabilitātes padomē. Eiropas līmenī ECB prezidentu regulāri aicina piedalīties euro zonas finanšu ministru (Eurogrupas) mēneša neformālajās sanāksmēs. Turklāt ECB var piedalīties ES Padomes sanāksmēs, ja tiek apspriesti ar Eurosistēmas mērķiem un uzdevumiem saistīti jautājumi.
• Statūtos noteiktie ziņojumi. Pārskatu sniegšanas prasības noteiktas Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu 15. pantā. ECB gatavo "Mēneša Biļetenu", nedēļas konsolidēto Eurosistēmas finanšu pārskatu un gada pārskatu.
• Finanšu risku uzraudzība. Tajā ietverta vērtspapīru risku novērtēšana, un tā attiecas uz vērtspapīriem, kas nopirkti ECB pašu kapitāla vai ārējo rezervju ieguldījumu kontekstā, vai uz tiem vērtspapīriem, kas pieņemti kā nodrošinājums Eurosistēmas kredītoperācijām.
• Padomdevējfunkciju pildīšana Savienības institūcijās un valsts iestādēs. ECB sniedz atzinumus par ES vai dalībvalstu tiesību aktu projektiem, kuros skarti ECB kompetencē esošie jautājumi.
• IT sistēmu darbība. ECB un NCB izveidojušas vairākas kopīgas operacionālās sistēmas decentralizēto operāciju izpildes atvieglošanai. Šīs sistēmas sniedz loģistikas atbalstu Eurosistēmas funkcionālajai integritātei. Šīs sistēmas ietver informācijas sistēmas, lietojumprogrammas un procedūras. Sistēmas izstrādātas pēc "rata rumbas un spieķu" principa – sistēmas centrs atrodas ECB.
• ECB ārējo rezervju stratēģiskā un taktiskā vadība. Tajā ietverta ārējo rezervju aktīvu vēlamās ilgtermiņa riska/atdeves attiecības noteikšana (aktīvu stratēģiskais izvietojums), riska/atdeves struktūras virzība, ņemot vērā valdošos tirgus apstākļus (aktīvu taktiskais izvietojums), un ieguldījumu vadlīniju un vispārējo operacionālo principu noteikšana.