IEVADRAKSTS

2009. gada 11. jūnijā - Mēneša Biļetens

2009. gada 4. jūnija sanāksmē, pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, Padome nolēma nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Pašreizējās procentu likmes ir atbilstošas, ņemot vērā Padomes maija sākumā pieņemtos lēmumus (t.sk. par pastiprinātiem kreditēšanas atbalsta pasākumiem) un visu pēc tam pieejamo informāciju un analīzi. Padome vēlreiz atkārtoja: tā gaida, ka politikai svarīgajā periodā cenu attīstību joprojām palēninās būtiska ekonomiskās aktivitātes pavājināšanās euro zonā un pasaulē. Jaunākie apsekojumu dati liecina – pēc divu ceturkšņu ļoti negatīvas izaugsmes gaidāms, ka atlikušajā 2009. gada daļā ekonomiskās aktivitātes samazināšanās temps būs daudz mazāks. Gaidāms, ka pēc stabilizācijas perioda ceturkšņa pieauguma temps no 2010. gada vidus būs pozitīvs. Šajā novērtējumā ņemta vērā negatīva novēlota ietekme, piemēram, turpmāka darba tirgus situācijas pasliktināšanās, kas, visticamāk, īstenosies nākamo mēnešu laikā. Vienlaikus pieejamie vidēja un ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji joprojām stingri turas līmenī, kas atbilst Padomes mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Monetārās analīzes rezultāti apstiprina novērtējumu, ka inflācijas spiediens ir mērens, jo monetāro rādītāju un kredītu atlikuma gada kāpums turpinājis samazināties. Šādos apstākļos Padome gaida, ka vidējā termiņā tiks saglabāta cenu stabilitāte, tādējādi veicinot euro zonas mājsaimniecību pirktspēju.

Runājot par tautsaimniecības analīzi, ekonomiskā aktivitāte 2009. gada 1. ceturksnī ievērojami samazinājās, atspoguļojot finanšu tirgus satricinājuma ietekmi un (īpaši) kraso pasaules pieprasījuma un tirdzniecības kritumu. Saskaņā ar Eurostat pirmo aplēsi euro zonas ekonomiskā aktivitāte saruka par 2.5% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (kritums 2008. gada 4. ceturksnī – 1.8%). Tas būtiski negatīvi ietekmēs 2009. gada vidējo kāpuma tempu. Tomēr pēdējā laikā apsekojumu rādītāji uzlabojušies, lai gan joprojām saglabājas ļoti zemā līmenī. Atbilstoši šādām liecībām pēc ārkārtīgi sliktajiem 1. ceturkšņa rādītājiem gaidāms, ka šā gada atlikušajos mēnešos aktivitātes krituma temps būs daudz mazāks. Gaidāms, ka pēc stabilizācijas perioda ceturkšņa pieauguma temps no 2010. gada vidus būs pozitīvs.

Šāds novērtējums pamatā atbilst arī Eurosistēmas speciālistu 2009. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm euro zonai, kas paredz, ka reālā IKP gada kāpums 2009. gadā būs no –5.1% līdz –4.1% un 2010. gadā – no –1.0% līdz 0.4%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2009. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm diapazoni ir koriģēti un tagad ir zemāki, īpaši 2009. gadā. Iepriekšējā gada norišu būtiska negatīvā pārnestā ietekme un ļoti slikti 2009. gada 1. ceturkšņa rezultāti ievērojami ietekmēja šo lejupvērsto korekciju. Paredzamā pakāpeniskā atveseļošanās nākamajā gadā, izaugsmes tempam atgriežoties pozitīvā līmenī 2010. gada vidū, atspoguļo uzsākto nozīmīgo makroekonomisko stimulēšanas pasākumu, kā arī pasākumu, kas līdz šim veikti, lai atjaunotu finanšu sistēmas darbību gan euro zonā, gan ārpus tās, ietekmi. Starptautisko organizāciju prognozes pamatā atbilst Eurosistēmas speciālistu 2009. gada jūnija iespēju aplēsēm, ņemot vērā 1. ceturkšņa rezultātus.

Padome uzskata, ka ar tautsaimniecības perspektīvu saistītie riski ir izlīdzināti. Pozitīvais ir tas, ka iespējama īstenoto plašo makroekonomisko stimulu un citu veikto politikas pasākumu spēcīgāka ietekme, nekā paredzēts. Arī konfidence varētu uzlaboties agrāk, nekā pašlaik tiek gaidīts. No otras puses, saglabājas bažas par tādiem iespējamiem faktoriem kā finanšu tirgu satricinājuma spēcīgāka ietekme uz reālo tautsaimniecību, nelabvēlīgākas darba tirgus norises, protekcionisma spiediena pastiprināšanās un, visbeidzot, negatīvas norises pasaules tautsaimniecībā sakarā ar haotiskām globālās nesabalansētības korekcijām.

Kas attiecas uz cenu attīstību, saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi SPCI gada inflācija maijā bija 0.0% (aprīlī – 0.6%). Turpmāka inflācijas samazināšanās bija pilnībā gaidīta un galvenokārt atspoguļo bāzes efektus, ko izraisījušas krasas pasaules preču cenu svārstības pēdējos 12 mēnešos.

Paredzams, ka gada inflācija šo bāzes efektu dēļ turpinās samazināties un nākamajos mēnešos pagaidām joprojām būs negatīva, iekams atkal kļūs pozitīva 2009. gada beigās. Tomēr šādas īstermiņa svārstības no monetārās politikas viedokļa nav nozīmīgas. Runājot par tālāku nākotni, gaidāms, ka cenu un izmaksu attīstība joprojām būs lēna sakarā ar pašreizējo vājo pieprasījumu euro zonā un citur.

Šī perspektīva atbilst Eurosistēmas speciālistu 2009. gada jūnija euro zonas inflācijas iespēju aplēsēm, kurās SPCI gada inflācija 2009. gadā tiek prognozēta diapazonā 0.1–0.5% (koriģēta un nedaudz pazemināta salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2009. gada marta iespēju aplēsēm). 2010. gadā Eurosistēmas speciālisti prognozē SPCI gada inflāciju diapazonā 0.6–1.4% (aplēses pamatā nav mainījušās salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2009. gada marta iespēju aplēsēm). Pieejamās starptautisko organizāciju prognozes sniedz līdzīgu ainu.

Šādos apstākļos būtiski vēlreiz uzsvērt, ka vidēja un ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji joprojām stingri turas līmenī, kas atbilst Padomes mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam.

Ar šīm iespēju aplēsēm saistītie riski kopumā ir līdzsvaroti. Lejupvērstie riski īpaši saistīti ar ekonomiskās aktivitātes perspektīvām, bet augšupvērstie riski – ar augstākām preču cenām, nekā tika gaidīts. Turklāt netiešo nodokļu un administratīvi regulējamo cenu kāpums varētu būt spēcīgāks, nekā pašlaik tiek gaidīts, jo nākamajos gados nepieciešama fiskālā konsolidācija.

Tagad – par monetāro analīzi. Jaunākie dati apstiprina, ka pamatā esošās monetārās ekspansijas temps turpina palēnināties, apstiprinot novērtējumu, ka inflācijas spiediens ir mērens. Aprīlī M3 gada pieauguma temps un privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma kāpuma temps turpināja samazināties (attiecīgi līdz 4.9% un 2.4%). Tomēr (īpaši attiecībā uz M3 pieaugumu) gada pieauguma tempa samazināšanās bija lēnāka nekā iepriekšējos mēnešos, atspoguļojot straujo monetāro rādītāju kāpumu aprīlī.

Jaunākā M3 sastāvdaļu dinamika joprojām lielā mērā atspoguļo agrākā galveno ECB procentu likmju samazinājuma ietekmi, kas izraisīja gan dažādu noguldījumu procentu likmju, gan to starpību samazināšanos. Tas, piemēram, nozīmē zemākas izvēles izmaksas tirgus dalībniekiem, lai pārvirzītu līdzekļus uz noguldījumiem uz nakti ar ļoti augstu likviditāti, un izskaidro M1 gada pieauguma tempa kāpumu līdz 8.4% aprīlī. Vienlaikus citu īstermiņa noguldījumu un tirgojamo instrumentu atlīdzības kritums turpina veicināt līdzekļu pārvirzīšanu uz M3 neietilpstošajiem instrumentiem.

Privātajam sektoram izsniegto MFI aizdevumu atlikums aprīlī turpināja nedaudz sarukt. Arī šādu tendenci galvenokārt noteica nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa aizdevumu negatīvā plūsma, kas daļēji atspoguļo mazāku apgrozāmā kapitāla nepieciešamību pēc tam, kad gada pirmajos mēnešos krasi samazinājās ekonomiskā aktivitāte un pasliktinājās uzņēmējdarbības perspektīvas, un plašāku likviditātes rezervju izmantošanu šāda apgrozāmā kapitāla finansēšanai. Turpretī nefinanšu sabiedrībām izsniegto ilgāka termiņa aizdevumu atlikumu kāpums joprojām bija pozitīvs. Galveno ECB procentu likmju agrākā pazemināšana turpināja ietekmēt procentu likmes aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām. Tādējādi uzlabotajiem finansēšanas nosacījumiem arī nākotnē vajadzētu turpināt labvēlīgi ietekmēt ekonomisko aktivitāti. Tomēr, ņemot vērā gaidāmās grūtības, bankām būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai turpmāk nostiprinātu savu kapitāla bāzi un (nepieciešamības gadījumā) pilnībā izmantotu valdības pasākumus finanšu sektora atbalstam, īpaši attiecībā uz rekapitalizāciju.

Apkopojot var teikt, ka pašreizējās galvenās ECB procentu likmes ir atbilstošas, ņemot vērā Padomes maija sākumā pieņemtos lēmumus (t.sk. par pastiprinātiem kreditēšanas atbalsta pasākumiem) un visu pēc tam pieejamo informāciju un analīzi. Padome vēlreiz atkārtoja: tā gaida, ka politikai svarīgajā periodā cenu attīstību joprojām palēninās būtiska ekonomiskās aktivitātes pavājināšanās euro zonā un pasaulē. Jaunākie apsekojumu dati liecina – pēc divu ceturkšņu ļoti negatīvas izaugsmes gaidāms, ka šā gada atlikušajā daļā ekonomiskās aktivitātes samazināšanās temps būs daudz mazāks. Gaidāms, ka pēc stabilizācijas perioda ceturkšņa pieauguma temps no 2010. gada vidus būs pozitīvs. Šajā novērtējumā ņemta vērā negatīva novēlota ietekme, piemēram, turpmāka darba tirgus situācijas pasliktināšanās, kas, visticamāk, īstenosies nākamo mēnešu laikā. Vienlaikus pieejamie vidēja un ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji joprojām stingri turas līmenī, kas atbilst Padomes mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Salīdzinājums ar monetārās analīzes rezultātiem apstiprina novērtējumu, ka inflācijas spiediens ir mērens, jo monetāro rādītāju un kredītu atlikuma gada kāpums turpinājis samazināties. Šādos apstākļos Padome gaida, ka vidējā termiņā tiks saglabāta cenu stabilitāte, tādējādi veicinot euro zonas mājsaimniecību pirktspēju.

Tā kā monetārās politikas transmisija darbojas ar laika nobīdi, Padomes politikas pasākumi pakāpeniski pilnībā izpaudīsies tautsaimniecībā. Tādējādi, veicot visus pasākumus, monetārā politika turpinās nodrošināt atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Padome nodrošinās, ka, uzlabojoties makroekonomiskajai videi, veiktos pasākumus varēs ātri atcelt un nodrošināto likviditāti absorbēt. Tādējādi var efektīvi laikus novērst draudus cenu stabilitātei vidējā un ilgākā termiņā. Padome turpinās nodrošināt vidēja termiņa inflācijas gaidu stingru stabilizēšanu. Šāda stabilizēšana ir obligāta, lai stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību un veicinātu finanšu stabilitāti. Tāpēc Padome arī turpmāk ļoti uzmanīgi sekos visām norisēm.

Runājot par fiskālo politiku, Eiropas Komisijas jaunākās prognozes norāda uz euro zonas valstu valdības budžeta deficīta un parāda rādītāju krasu palielināšanos 2009. gadā. Paredzams, ka budžeta deficīts 2009. gadā pieaugs līdz 5.3% no IKP un 2010. gadā – līdz 6.5% no IKP (2008. gadā – 1.9% no IKP), bet parāda rādītājs 2010. gadā sasniegs 80% no IKP. Gaidāms, ka lielākā daļa euro zonas valstu 2009. un 2010. gadā pārsniegs budžeta deficīta atsauces vērtību 3% no IKP. Lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos valsts finanšu ilgtspējai, būs nepieciešami plaši un uzticami koriģēšanas centieni, nodrošinot pēc iespējas ātru atgriešanos pie stabilas fiskālās situācijas, kā arī būs pilnībā jāpiemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi. Būs nepieciešams ātri panākt stabilu fiskālo stāvokli, lai valstis varētu mazināt papildu fiskālo slogu, ko izraisa demogrāfiskā novecošana, kā arī ar finanšu sektoru stabilizēšanai sniegtajām valdības garantijām saistītie riski.

Runājot par strukturālo politiku, būtu nopietni jāapsver turpmāku centienu īstenošana, lai veicinātu euro zonas izaugsmes potenciālu. Būtiski, ka galvenā uzmanība pašlaik pievērsta euro zonas tautsaimniecības pielāgošanās spējas un elastības stiprināšanai atbilstoši atklātā tirgus ekonomikas principam. Tāpēc pašreizējo stāvokli var uzskatīt par katalizatoru, kas paātrinās nepieciešamo iekšējo reformu, īpaši darba tirgus reformu, īstenošanu, lai veicinātu pareizu darba samaksas noteikšanu un darbaspēka mobilitāti starp sektoriem un reģioniem, kā arī produktu tirgus reformas, lai veicinātu konkurenci un paātrinātu pārstrukturēšanu un darba ražīguma pieaugumu. Vienlaikus nepieciešams laikus atteikties no daudziem nesenajos mēnešos veiktajiem politikas pasākumiem konkrētu tautsaimniecības segmentu atbalstam.