Avots: ECB.
Avots: ECB.
Attēlos labajā pusē redzama laikā no 2002. gada līdz 2010. gada beigām apgrozībā esošo euro banknošu kopējā vērtība un skaits.
1. attēlā sarkanā punktētā līnija parāda apgrozībā esošo euro banknošu vērtības kāpumu kopš to ieviešanas 2002. gada janvārī. 2010. gada beigās to vērtība sasniedza 840 mljrd. euro.
2. attēlā ar sarkanu punktētu līniju parādīts apgrozībā esošo euro banknošu skaita pieaugums. 2010. gada decembra beigās apgrozībā bija 14 mljrd. banknošu. Šis skaitlis ietver arī banknotes, kas glabājas bankās uzkrājumu veidā.
Pēc euro skaidrās naudas ieviešanas 2002. gadā banknošu vērtība un skaits stabili pieauga, bet pieauguma temps pakāpeniski samazinājās – ar vienu izņēmumu. 2008. gada oktobrī pēc Lehman Brothers bankrota un finanšu krīzes saasināšanās bija vērojams straujš kāpums. Daudzi cilvēki izņēma naudu no saviem krājkontiem. Rezultātā apgrozībā esošo euro banknošu vērtība 2008. gada oktobrī krasi pieauga par papildu 35–40 mljrd. euro.
2009. gadā situācija normalizējās. Interesanti ir tas, ka šīs papildu banknotes, kas nonāca apgrozībā 2008. gadā, joprojām nav atgriezušās euro zonas valstu centrālajās bankās. Tas nozīmē, ka cilvēki gan euro zonā, gan ārpus euro zonas paturējuši tās pie sevis.
Līdzīgā veidā arī apgrozībā esošo euro monētu vērtība un skaits kopš 2002. gada stabili pieaudzis. 2010. gada beigās apgrozībā bija 93 mljrd. monētu, kuru vērtība sasniedza 22 mljrd. euro. Zemas nominālvērtības (1, 2, 5 centu) monētu īpatsvars stabili pieaudzis un veido aptuveni 60% no visām apgrozībā esošajām monētām.
No septiņu nominālvērtību euro banknotēm ikdienas maksājumos visvairāk izmanto zemas un vidējas nominālvērtības banknotes. Tās parasti nonāk apgrozībā no bankomātiem. Augstas nominālvērtības (200, 500 euro) banknotes var izmantot cilvēki, kas tur lielas summas skaidrā naudā. Tās galvenokārt kalpo naudas uzkrāšanai, bet tiek izmantotas arī, veicot dārgus pirkumus.
Tālāk attēlos redzami dati par septiņu nominālvērtību euro banknotēm apgrozībā. Līdz 2010. gada beigām apgrozībā bija aptuveni 6 mljrd. 50 euro banknošu. 50 euro banknotes veidoja apmēram 40% no visām apgrozībā esošajām banknotēm un trešdaļu no apgrozībā esošo banknošu kopējās vērtības. Apgrozībā esošo 500 euro banknošu kopējā vērtība bija 288 mljrd. euro, veidojot aptuveni trešdaļu no apgrozībā esošo banknošu kopējās vērtības.
Euro banknotes izmanto ne tikai euro zonas valstīs vien. Euro ir starptautiska valūta, tāpēc daļa euro banknošu nonāk ārpus euro zonas un paliek tur.
Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem aplēsts, ka vērtības izteiksmē 20–25% no visām euro banknotēm apgrozībā atrodas ārpus euro zonas esošo valstu iedzīvotāju turējumā. Pieprasījums pēc euro banknotēm ārvalstīs krasi pieauga, saasinoties finanšu krīzei 2008. gada oktobrī. Pieprasījums strauji pieauga ārpus ES esošajās Austrumeiropas valstīs, krītoties nacionālo valūtu vērtībai attiecībā pret euro. Šīs euro banknotes joprojām ir apgrozībā, kas liek domāt, ka tās atrodas ārpus euro zonas esošo valstu iedzīvotāju turējumā.
Banknotēm tautsaimniecībā ir noteikta aprite. Komercbankas tās pasūta no centrālajām bankām un laiž apgrozībā ar bankomātu starpniecību. Tad tās tiek tērētas veikalos, tirgos un citās vietās. Pēc tam mazumtirgotāji un citas personas, pie kā nonāk banknotes, nogulda tās savos banku kontos. Bankas nosūta tās atpakaļ uz attiecīgo centrālo banku, kur tiek pārbaudīts to autentiskums un derīgums apgrozībai.
Naudas piegādes ķēde dažādās valstīs organizēta atšķirīgi atkarībā no vairākiem faktoriem. Pie tiem pieder:
Šo iemeslu dēļ euro zonā nav iespējams radīt vienu nacionālā naudas cikla modeli, kas būtu derīgs visām valstīm.
Neskatoties uz atšķirībām, Eurosistēma turpina tiekties uz euro zonas centrālo banku piedāvāto skaidrās naudas pakalpojumu lielāku konverģenci. Notiek konsultācijas ar iesaistītajām pusēm gan nacionālajā, gan Eiropas līmenī. Lielāka harmonizācija un integrācija palīdzēs ieinteresētajām pusēm gūt lielākas priekšrocības no vienotās valūtas.
Lai nodrošinātu iedzīvotāju uzticēšanos, apgrozībā nedrīkst nonākt viltojumi un banknotēm jāatbilst augstiem kvalitātes standartiem. Tāpēc euro zonas centrālās bankas pirms banknošu laišanas apgrozībā tās pārbauda, lai nodrošinātu, ka banknotes ir autentiskas un nav pārāk spēcīgi bojātas vai netīras.
Nacionālajās centrālajās bankās (NCB) ir pilnībā automatizētas banknošu apstrādes iekārtas, kurās tiek pārbaudītas bankās nonākušās banknotes. Banknotes tiek šķirotas šajās iekārtās, lai nodrošinātu atbilstību augstiem kvalitātes standartiem. 2010. gadā NCB par apgrozībai nederīgām atzina un nomainīja aptuveni 5.8 mljrd. banknošu. Netīras vai bojātas banknotes tiek iznīcinātas.
